Ļena saprata, kur ir nonākusi tai brīdi, kad vīramāte pateica: “Mans dēls nestrādās, viņam jārūpējas par mani!”
Ļena un Vitja apprecējās, būdami vēl jauni, kad abi bija studenti. Tad tas viss bija zināmā mērā kaut kā aiz stulbuma, viņi bija jauni un zaļi. Taču, kad abi kļuva daudz vecāki, Ļena saprata, kur ir sevi ievilkusi.
Abi mācījās juridiskajā fakultātē, tomēr juristi no viņiem nesanāca. Nevarētu teikt, ka viņi slikti mācījās, vienkārši laulības un bērns, esot otrā kursā, viegli negāja kopā ar mācībām. Ļena vienkārši priecājās, ka pabeidza augstskolu, aizstāvēja savu diplomu uz 4 un nolēma, ka ies vienkārši strādāt par pārdēvēju vai ko tamlīdzīgu. Vitja aizstāvējās uz trīs.
Kad dēlam palika 5, viņš sāka iet bērnudārzā un Ļena sāka strādāt. Sēdēt mājās bija jau neizturami, viņa no visas sirds gribēja ātrāk atrast darbu. Vitja gandrīz neko nenopelnīja, viņi dzīvoja pārsvarā no vecāku palīdzības.
Ļenai patiesībā paveicās – viņu pieņēma darbā par kvalitātes kontrolieri tipogrāfijā. Darbs nebija grūts, bet alga labāka nekā pārdevējai. Turklāt nebija jācilā smagumi, bet maiņa beidzās piecos, kā reiz, lai paspētu izņemt dēlu no dārziņa.
Vitja tā arī sēdēja mājās.
“Vitja, nu ko, tu skatījies darba piedāvājumus?” – reiz jautāja Ļena atnākot mājās.
Nenoņemot austiņas vīrs atbildēja:
“Skatījos…”
“Kaut ko atradi?”
“Nu tā… vajag krāvējus vai vēl ko līdzīgu… un turklāt darbs pa kapeikām, kas es muļķis?!” Un Vitja turpināja spēlēt datorspēli.
Ļena centās pārāk stipri neizdarīt spiedienu, bet viņu tas sāka jau tracināt. Tā pagāja gads. Ļena atrada tipogrāfijā nesliktu vietu noliktavā, pat sarunāja ar vadību. Priekšnieks apsolīja pieturēt vakanci Vitjam. Viņam atlika tikai atnākt ar aizpildītu anketu!
Atskrējusi mājās, burtiski uz nama sliekšņa viņa visu izstāsta vīram. Pateica, ka viņu tur jau gaida! Uz ko Vitja atbildēja:
“Par 30 tūkstošiem rubļu (aptuveni 350 eur)? Kas es vergs?”
Tajā vakarā mājās bija skandāls.
Tomēr Ļena nenolaida rokas un nolēma vīru ietekmēt caur vīramāti.
Lasi vēl: Devos sēņot un meža biezoknī pamanīju pamestu māju. Tas, ko ieraudzīju iekšā, lika sirdij sastingt
Vīra māte – Elizabete – bija jau krietni gados, bet viņa joprojām varēja ietekmēt dēlu. Ļena aizgāja pie vīramātes un visu izstāstīja. Palūdza viņu ietekmēt, jo ģimenei taču vajag naudu. Tomēr viņa saņēma negaidītu atbildi:
“Ļena, nu ko tu runā? Kā viņš ies strādāt? Viņam ir slima mugura un vispār… Viņam taču par mani jārūpējas, ne tā? Ja jau tu mums esi tik nekaunīga, ka esi gatava vecu sievieti atstāt vien likteņa žēlastībā, tad tu arī strādā! Pelni naudu, uzturi ģimeni!”
Ļena no šādas nekaunības pazaudēja runu. Tikai 27 gadu vecumā viņa saprata kādā ģimenē ir nokļuvusi…
[…] Jaunā vīramāte paziņoja:” Ja tu atteiksies šo darīt mana dēla labā, tad viņš dzīvos… […]